Lai gan Čīles tekstilrūpniecība ir salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar lielākajiem pasaules tirgiem, tai ir būtiska nozīme valsts ekonomikā. Čīle atrodas Dienvidamerikā, un tai ir unikāla pozīcija reģionālajā tirdzniecības tīklā, izmantojot brīvās tirdzniecības nolīgumus un starptautiskās partnerattiecības. Tomēr tirgus saskaras ar grūtībām, ko rada importēto apģērbu pieplūdums, jo īpaši no Ķīnas, kas ir mainījis nozari. Šajā rakstā aplūkots Čīles tekstilizstrādājumu tirgus pašreizējais lielums un apjoms, tā galvenie produkti, starptautiskās tirdzniecības attiecības un nākotnes perspektīvas, kas pamatotas ar kvantitatīviem datiem un analīzi.

Tirgus lielums un ekonomiskais ieguldījums

2024. gadā Čīles tekstilizstrādājumu tirgus tika novērtēts aptuveni 5,39 miljardu ASV dolāru apmērā, un tiek prognozēts, ka līdz 2034. gadam tas pieaugs par 4,31%, potenciāli sasniedzot 8,20 miljardus ASV dolāru. Neraugoties uz pastāvīgo izaugsmi, tā joprojām ir salīdzinoši neliela salīdzinājumā ar lielākām tekstilizstrādājumu ražotājvalstīm Latīņamerikā, piemēram, Brazīliju un Argentīnu. Tekstilizstrādājumi un apģērbi 2017. gadā veidoja 2,11 % no Čīles apstrādes rūpniecības IKP, kas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 1,71 % 2016. gadā, liecinot par lēnu, bet konsekventu nozares izaugsmi.

Attiecībā uz tekstilizstrādājumu importu Čīle 2023. gadā apģērbiem no Ķīnas iztērēja aptuveni 1,98 miljardus ASV dolāru, kas norāda uz valsts atkarību no importētiem apģērbiem, nevis tekstila izejmateriāliem. Šī gatavās produkcijas priekšroka vietējai ražošanai būtiski ietekmē vietējos tekstilizstrādājumu ražotājus.

Galvenie produkti un tirgus struktūra

Čīles tekstilrūpniecības nozarē galvenokārt tiek ražoti apģērbi, mājsaimniecības tekstilizstrādājumi un tehniskie tekstilizstrādājumi. Apģērbu nozare ir īpaši spēcīga, un tās tirgus apjoms 2023. gadā bija 8 triljoni ķīniešu mārciņu, un paredzams, ka no 2023. līdz 2028. gadam tas pieaugs par 3 % CAGR.

Auduma preferences un lietojumprogrammas

• Sintētiskās šķiedras (poliesters, neilons, spandekss):Tās dominē tirgū, jo ir pieejamas, izturīgas un plaši izmantotas sporta apģērbā, ātrajā modē un rūpniecībā.
• Ilgtspējīgi un videi draudzīgi tekstilizstrādājumi:Pieaugošā vides apziņa veicina pieprasījumu pēc organiskās kokvilnas, pārstrādātām šķiedrām un citiem ilgtspējīgiem materiāliem.
• Tehniskais tekstils:Augošais pieprasījums pēc augstas veiktspējas audumiem tādās nozarēs kā veselības aprūpe un būvniecība veicina inovācijas.

Tirgus struktūra: Lielās korporācijas vs. mazie uzņēmumi

Čīles tekstilrūpniecībai ir raksturīgs lielu starptautisku mazumtirgotāju un mazu vietējo ražotāju apvienojums.

• Starptautiskie zīmoli (Adidas, H&M, Nike, Zara).dominē modes mazumtirdzniecības nozarē, izmantojot savas globālās piegādes ķēdes, lai piedāvātu plašu produktu klāstu.
• Vietējie uzņēmumikoncentrējas uz nišas tirgiem, piemēram, Čīles tradicionālajiem apģērbiem, šūšanu pēc pasūtījuma un tekstilizstrādājumiem pēc pasūtījuma. Šiem uzņēmumiem bieži vien ir grūti konkurēt ar importēto masveidā ražoto apģērbu zemākām izmaksām.

Starptautiskā tirdzniecība un brīvās tirdzniecības nolīgumi

Čīle ir kļuvusi par tirdzniecības liberalizācijas līderi un var lepoties ar 33 tirdzniecības nolīgumiem, kas aptver 65 valstis, kuras veido 88 % no pasaules IKP. Šie nolīgumi ir veicinājuši tekstilizstrādājumu un apģērbu importu un eksportu, tādējādi sekmējot nozares attīstību.

Galvenie tirdzniecības partneri

• Ķīna:Čīles lielākais tekstilizstrādājumu importa avots, kas gūst labumu no 2006. gada Čīles un Ķīnas brīvās tirdzniecības nolīguma, kurš atcēla tarifus un padarīja Ķīnas apģērbus ļoti konkurētspējīgus Čīles tirgū.
• Amerikas Savienotās Valstis un Eiropas Savienība:Čīle ir noslēgusi brīvās tirdzniecības nolīgumus ar abām valstīm, kas nodrošina preferenciālu piekļuvi augstas kvalitātes tekstilizstrādājumiem un gataviem izstrādājumiem.
• Dienvidkoreja un Japāna:Šīs partnerības veicina progresīvu tekstila tehnoloģiju un augstākās kvalitātes materiālu pieejamību.
• Latīņamerikas kaimiņvalstis (Peru, Argentīna, Brazīlija):Lai gan Čīle no šīm valstīm importē ievērojamus tekstilizstrādājumu daudzumus, tās eksports šajā reģionā joprojām ir ierobežots.

Kāpēc apģērbu imports pārsniedz tekstilizstrādājumu importu

Tā kā Ķīnas tekstilizstrādājumiem un apģērbiem tiek piemēroti nulles tarifi, Čīles uzņēmumi arvien biežāk izvēlas importēt gatavus apģērbus, nevis neapstrādātus tekstilizstrādājumus. Šī tendence ir redzama importa statistikā:

• Vairāk nekā 60 % no Čīles importētajiem apģērbiem tiek importēti no Ķīnas.
• Bangladeša, Indija un Vjetnamair ieguvuši tirgus daļu arī zemo ražošanas izmaksu un konkurētspējīgas cenas dēļ.
• Vietējo tekstilrūpnīcu darbības samazināšanās ir vēl vairāk nostiprinājusi Čīles atkarību no ārvalstu apģērbu ražošanas, samazinot vietējo pieprasījumu pēc tekstila izejvielām.

Čīles pozīcija Dienvidamerikas tekstilizstrādājumu tirgū

Brazīlijā un Argentīnā ir liela mēroga tekstilizstrādājumu ražošana, savukārt Čīles rūpniecība ir mazāka un vairāk atkarīga no importa. Tomēr Čīle ir stratēģiski izdevīgā vietā Klusā okeāna aliansē, tirdzniecības blokā, kurā ietilpst Meksika, Peru un Kolumbija.

• Brazīlija joprojām ir Čīles lielākā tirdzniecības partnere Dienvidamerikā,bet tirdzniecība vairāk koncentrējas uz kalnrūpniecību un lauksaimniecību, nevis tekstilrūpniecību.
• Čīles atvērtā ekonomika un efektīvā loģistikas infrastruktūra padara to par pievilcīgu centru starptautiskiem zīmoliem, kas izplata apģērbu pārējai Latīņamerikai.
• Neraugoties uz spēcīgo vietējās modes mazumtirdzniecības nozari, vietējā tekstilizstrādājumu ražošana atpaliek no citām Dienvidamerikas valstīm, jo ir pieejams lēts imports.

Jaunās tendences un nākotnes perspektīvas

Čīles tekstilizstrādājumu tirgus nākotni noteiks vairāki faktori:

1. E-komercija un digitālā transformācija

• 2022. gadā tiešsaistē pirkumus veica 64,8% čīliešu, un apģērbi un apavi ir vienas no visvairāk pārdotajām kategorijām.
• Ātrās modes e-komercijas zīmolu uzplaukums vēl vairāk saasina konkurenci vietējiem ražotājiem.
• Loģistikas un izplatīšanas uzlabojumiturpinās atbalstīt tiešsaistes mazumtirdzniecības izaugsmi.

2. Ilgtspējas un aprites ekonomikas iniciatīvas

• Čīles valdība ir ierosinājusi aprites ekonomikas stratēģiju tekstilizstrādājumiem, kuras mērķis ir līdz 2040. gadam samazināt atkritumu daudzumu, palielināt tekstilizstrādājumu pārstrādi un veicināt ilgtspējīgu ražošanu.
• Patērētāji kļūst aizvien apzinīgāki attiecībā uz vidi,liek zīmoliem izvēlēties pārstrādāta poliestera un organiskās kokvilnas alternatīvas.

3. Tehnoloģiskie sasniegumi tekstilizstrādājumu ražošanā

• Viedie tekstilizstrādājumiar mitrumu izvadošām, antibakteriālām un termoregulējošām īpašībām kļūst aizvien populārākas.
• Ieguldījumi automatizācijā un mākslīgā intelekta vadītā tekstilizstrādājumu ražošanā varētu palīdzēt vietējiem ražotājiem specializētos tirgos konkurēt ar importu.

4. Iespējamās pārmaiņas tirdzniecības attiecībās

• Lai gan tirdzniecība starp Čīli un Ķīnu joprojām ir spēcīga, paredzams, ka diversifikācija uz citiem Āzijas piegādātājiem (Bangladeša, Indija, Vjetnama) turpināsies.
• Iespējamā ekonomikas lejupslīde Ķīnāvarētu ietekmēt tirdzniecības modeļus, ietekmējot tekstilizstrādājumu importu un cenas.

5. Vietējās tekstilrūpniecības atdzimšana?

• Ņemot vērā pieaugošās bažas par ilgtspēju un darbaspēka izmaksu pieaugumu Āzijā, daži eksperti prognozē, ka vietējā tekstilizstrādājumu ražošana pamazām atsāksies.
• Valdības politika, kas atbalsta vietējo ražošanu un inovācijas, varētu palīdzēt Čīlei atgūt daļu no zaudētās tekstilrūpniecības.
• Tomēr, ņemot vērā importēto apģērbu zemo izmaksu priekšrocības, atdzimšanas apmērs joprojām ir neskaidrs.

Secinājums: Kurp virzās Čīles tekstilizstrādājumu tirgus?

Čīles tekstilrūpniecība joprojām ir atkarīga no importa, un gatavie apģērbi ir daudz importētāki nekā audumi, jo ir izdevīgākas izmaksas un ir noslēgti brīvās tirdzniecības nolīgumi. Lai gan Ķīna joprojām ir dominējošais piegādātājs, notiek diversifikācija Bangladešas, Indijas un Vjetnamas virzienā.

Neraugoties uz problēmām, Čīles tekstilizstrādājumu tirgus nav stagnācijā. E-komercijas izaugsme, ilgtspējības iniciatīvas un tehnoloģiskās inovācijas sniedz jaunas iespējas vietējiem uzņēmumiem. Lai gan iekšzemes ražošana joprojām ir pakļauta spiedienam, stratēģiskas pārmaiņas ilgtspējīgu tekstilizstrādājumu un nišu tirgu virzienā ilgtermiņā varētu atdzīvināt nozari.

Čīles kā Latīņamerikas reģionālā tirdzniecības centra pozīcija nodrošina, ka tā joprojām ir nozīmīgs spēlētājs tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecības nozarē, pat ja vietējai ražošanai ir grūtības konkurēt ar pasaules piegādātājiem. Nākamā desmitgade noteiks, vai Čīle nostiprinās tekstilizstrādājumu ražošanu vai arī paliks galvenokārt importēto preču patērētāja.